Zonta Klubu stipendiātes nominēšana

«Ar prieku paziņojam, ka mēs, Starptautiskās Zonta kustības Ogres Zonta kluba sabiedriski aktīvās sievietes, Vītolu Fonda administrētajai stipendijai esam izraudzījušās Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas absolventi Andu Meikališu.

Priecājamies, ka mums ar savu artavu ir iespēja palīdzēt šai darbīgajai un ar cilvēcisko gaišumu apveltītajai jaunietei no Krapes piepildīt savu humāno sapni – kļūt par cilvēku vai dzīvnieku ārsti! Un novēlam: Lai Tev ir tāds spēks,/Lai Tev ir tāda vara;/Likt šūpoties savam mūžam/Pašā visgaišākā starā!» šī vēsts tapa zināma izlaidumā.

«Tikko biju saņēmusi Ministru prezidenta Valda Dombrovska apsveikumu, tad sekoja šis. Es tajā brīdī domāju – tūlīt uz zemes apsēdīšos. Apraudājos,» atzīstas Anda. Jā, tobrīd varēja redzēt patiesi laimīgu cilvēku.

«Anda ir ļoti pozitīva un patīkama. Dzīvē ļoti daudz cenšas sasniegt ar savu darbu, vienmēr izpalīdzīga, laipna un lojāla pret saviem klasesbiedriem,» tā šopavasar ieteikumā Vītolu Fondam rakstīja Andas klases audzinātāja un latviešu valodas un literatūras skolotāja Daina Vancāne-Viļuma. «Jau vairāk kā gadu viņa palīdz veidot skolas laikrakstu «Skrīks» un ir tā galvenā redaktore. Meitenei ļoti raksturīga īpašība ir taisnīgums, ko viņa rāda citiem un gaida to pašu no apkārtējiem. Andu ļoti saista daba, jau kopš astotās klases viņa darbojas skolas gidu pulciņā un vada ekskursijas pa Skrīveru Dendroloģisko parku, arī pagājušogad Lielajā talkā talkoja kopā Valdi un Lilitu Zatleriem. Meitene ir ļoti centīga un nebīstas darba. Ģimenē ir abi vecāki un māsa, kura studē Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. Ģimenei ir vidējs materiālais stāvoklis. Tā ir stipra un saliedēta, kopīgi plāno gan darbu, gan atpūtu.»

Piebildīsim, ka Andas tēvs Oskars ir pensionārs, bet mamma Dace – Krapes pagasta pārvaldes grāmatvede. Par jau sasniegto stipendiāte pati vislielāko paldies saka saviem vecākiem un arī klases audzinātājai.

Jautāta, kā radusies interese par medicīnu, viņa ar sirsnību atceras savu bērnu dienu draudzeni – sunīti Saiku, kurai ar mīļumu saitētas kājas, ievadītas rotaļu injekcijas un veiktas citas medicīniskas procedūras. Vēlāk skatījusies, kā tēvs kauj cūku un pētījusi lopiņa iekšējos orgānus. Savukārt par līdz šim labāko dāvanu Anda atzīst grāmatu «Cilvēka ķermenis». Viņa nodomājusi kļūt par ķirurģi. Taču vidusskolas gala eksāmeni, kuru rezultāti taps zināmi šodien, bijuši smagi. Tāpēc, drošs paliek nedrošs, Anda pieteiksies vairākās augstskolās – gan Stradiņa Universitātē, gan Lauksaimniecības Universitātē, gan uz iespējami radniecīgām profesijām Latvijas Universitātē.

Mēs, Ogres Zonta kluba meitenes, bažīgi ievaicājamies, vai tad, kad ķirurga diploms būs kabatā, neradīsies kārdinājums darbam ārzemēs. «Manas mājas ir te. Es esmu stacionārs cilvēks un mani nevar pārvietot,» bez garas domāšanas atbild Anda. «Arī pie Skrīveriem man nebija viegli pierast, tagad nāksies iepazīt Rīgu...»

Vaicājam arī, ko Anda domā par mediķu aploksnēm. «Ja cilvēks ir mācījies desmit gadus, šo naudu gribas atpelnīt, tikai jāsaprot, no kura tu vari ņemt un no kura – nē,» viņa vaļsirdīgi atzīst un turpina. «Ir jāmainās atalgojuma sistēmai visā valstī. Mūsu valsts nenovērtē cilvēkus.»

Vēl pagājušajā nedēļā Anda palīdzēja tēvam pie siena un kopā devās zvejā. Vēl viņa atklāj, ka no 12 gadu vecuma iet tēvam līdzi medībās un ir dzinējs, tāpēc drīzumā gribētos iegūt arī mednieka apliecību. «Ne jau tāpēc, lai nogalinātu dzīvniekus, vienkārši gribas būt pie dabas, šajā atmosfērā un cilvēkos,» paskaidro Anda.

Kā veiksies, rādīs laiks. Nupat, izlasot Viļa Lāča romānu «Zvejnieka dēls», vienu no Oskara atziņām topošā studente paņēmusi arī sev – «Kas vairāk spēj nest, tam vairāk arī uzkrauj.»

Atvadāmies cerībā kādreiz spiest roku labai ķirurģei. Lai Tev veicas, Anda!

Anda kopā ar savu klases audzinātāju Dainu Vancāni-Viļumu.